Dr.chem., pētniece Zane Vincēviča-Gaile par publikāciju:
“Disertācija “Impact of environmental conditions on micro- and macroelement content in selected food from Latvia” veltīta vides apstākļu ietekmes izpētei uz ķīmisko elementu saturu un koncentrāciju pārtikas produktos Latvijā. Disertācijā apkopota jaunākā zinātniskā informācija par mikro- un makroelementu lomu cilvēka veselībā un uzturā, ķīmisko elementu pārnesi barības ķēdē un biopieejamības izpēti, kā arī par pārtikas kontaminācijas avotiem un pārtikas produktu paraugu ievākšanu, sagatavošanu un kvantitatīvās analīzes metodēm. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu par mikro- un makroelementu saturu gan augu valsts izcelsmes (piemēram, sakņu dārzeņi, lapu dārzeņi, graudaugu izstrādājumi), gan dzīvnieku valsts izcelsmes (piemēram, bišu produkti, vistu olas, biezpiens), galvenokārt Latvijā ražotos, pārtikas produktos. Disertācija sniedz ieskatu starpdisciplināra pētījuma īstenošanā vides zinātnes, ķīmijas un uzturzinātnes nozarēs.”
Cita informācija
Ķīmijas skolotājs. Aizstāvēs promocijas darbu ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.
Intervija ar Dr.chem., pētnieci Zani Vincēviču-Gaili:
– Lūgums pastāstīt par disertācijas „Vides apstākļu ietekme uz mikro- un makroelementu saturu pārtikas produktos Latvijā” tapšanas procesu (ideja, kāpēc tieši tāda tēma, mērķis)!
Jautājumi par apkārtējo vidi, veselību un pārtikas kvalitāti ir starp tiem jautājumiem, kas attiecas uz ikkatru no mums, domājam mēs par tiem ikdienā vai nē. Izvēloties disertācijas tēmu, šķita interesanti izpētīt faktoru mijiedarbību, tāpēc pētījuma mērķis bija izzināt vides apstākļu ietekmi uz pārtiku, kā arī iegūt datus, lai varētu novērtēt Latvijā pieejamu pārtikas produktu iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību. Darba ietvaros tika veikta ne tikai izvēlēto pārtikas produktu (piemēram, medus, biezpiens, vistu olas, dārzeņi, graudaugu produkti u.c.) kvantitatīvā analīze mikro- un makroelementu koncentrācijas noteikšanai, bet arī tika realizēti eksperimenti, lai pētītu elementu biopieejamību un pārnesi barības ķēdē no augsnes, it īpaši attiecībā uz potenciāli toksiskiem elementiem (svins, kadmijs u.c.). Ceru, ka mans darbs ir labs pamats tam, lai šāda veida pētījumi Latvijā turpinātos.
– Kas Jūs saista un aizrauj zinātnē?
Manuprāt, būt zinātniekam ir radošs darbs līdzīgi kā būt māksliniekam. Tu vari ļauties domas lidojumam, rast jaunas idejas un tās realizēt. Mani īpaši interesē starpnozaru pētījumi, kur dažādu, reizēm pavisam atšķirīgu, zinātņu nozaru pētnieku sadarbībā rodas inovatīvi problēmu risinājumi.
– Kādi ir Jūsu nākotnes plāni? Pie kādas tēmas strādājat pašlaik?
Pašlaik esmu pētniece LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projektā “Starpnozaru jauno zinātnieku grupa Latvijas augšņu kvalitātes, izmantošanas potenciāla novērtēšanai un atjaunošanai”, kur darbs saistīts ar sapropeļa un mālu augsnes piedevu izstrādi, kas paredzētas augsnes kvalitātes uzlabošanai, piemēram, lai samazinātu piesārņojošo elementu pārnesi barības ķēdē augsne-augs. Nākotnes plānus šobrīd neatklāšu, bet vēlos turpināt pētījumus ekotoksikoloģijas un medicīnas ģeoloģijas virzienos.