LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta Dr.biol. Ulda Kalnenieka ceļavārdi
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta Dr.biol. Uldis Kalnenieks. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
“2014. gadā publicētajos rakstos atspoguļoti visi aktuālie Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētījumu virzieni. Raugu stresa fizioloģija ir viena no zinātniskajām tēmām ar lielu praktisko pielietojumu potenciālu, kurai institūtā ir ilga vēsture un nopietnas tradīcijas. Anhidrobioze, jeb “apturētās dzīvības” stāvoklis, kas iestājas maizes rauga šūnu dehidratācijas stresa rezultātā, analizēts apskata rakstā žurnālā ‘Applied Microbiology and Biotechnology’, kura autori ir institūta Šūnu bioloģijas laboratorijas vadītājs Prof. A. Rapoports kopā ar sadarbības partneriem no Burgundijas Universitātes (Francija).
Baktēriju bioenerģētikas un fizioloģijas tēmu pārstāv Prof. U. Kalnenieka grupas publikācija žurnālā ‘Microbiology’, kura tapusi sadarbībā ar Prof. R.K. Poole laboratoriju Šefīldas Universitātē (Lielbritānija). Šī publikācija veltīta bioetanolu producējošās baktērijas Zymomonas mobilis elpošanas ķēdes struktūrai un funkcijām. Darba mērķis – labāk izprast Zymomonas mobilis fizioloģiju un metabolismu, lai padarītu to par ērtu objektu metaboliskajai inženierijai un sekmētu tās pielietošanu rūpnieciskajā bioetanola sintēzē.
Pārtikas biotehnoloģijai veltīts Dr. P. Semjonova grupā veiktais pētījums par auga stevijas glikozīdu ietekmi uz zarnu derīgo mikrofloru – Lactobacillus reuteri, kura rezultāti publicēti žurnālā ‘Letters in Applied Microbiology’. Vides biotehnoloģijas pētījumi institūtā tradicionāli ir vērsti uz lauksaimniecības augšņu attīrīšanu no piesārņojuma. Dr. O. Muteres laboratorijā iegūtie dati par bioogles ietekmi uz augsnē nonākušo herbicīdu noārdīšanos aprakstīti publikācijā žurnālā ‘Ecotoxicology and Environmental Safety’.
Ārpus institūta zinātniskās tematikas mūsu kolēģi piedalās sadarbības tēmās kopā ar citu institūtu pētniekiem, kur to ieguldījums ir galvenokārt metodisks. Raksturīgs piemērs šajā ziņā ir infrasarkanās spektroskopijas pielietojumi bioloģisko objektu analīzēs, kuri noder nevien mikrobioloģijā, bet arī šūnu bioloģijā, medicīnā, farmācijā un citās nozarēs. Institūtā Dr. M. Grūbes vadītajā infrasarkanās spektroskopijas laboratorijā uzkrāta pieredze, un ir pieejama specifiska aparatūra, lai šo metodi pielietotu bioloģijā. Sadarbības rezultāti DNS reparācijas pētījumos kopā ar bioķīmiķiem un mediķiem izklāstīti rakstā, kas publicēts žurnālā ‘Chemico-Biological Interactions’.”
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta 2014. gada nozīmīgākās publikācijas
The influence of stevia glycosides on the growth of Lactobacillus reuteri strains.
Survival kit of Saccharomyces cerevisiae for anhydrobiosis.
Structure of the Zymomonas mobilis respiratory chain.
DNA-binding studies of AV-153, an antimutagenic and DNA repair-stimulating derivative of 1,4-dihydropiridine.
The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta 2014. gada publikācijas