Publikācijas 2014
Latvijas Universitātes Bibliotēkas veidota izstāde par LU intelektuāliem sasniegumiem publikācijās

Misāns Ilgvars. Einleitung.

Leonid Arbusow (1882 – 1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland / Ilgvars Misāns und Klaus Neitmann (Hg.). Köln ;Weimar ;Wien : Böhlau, 2014. 383 lpp. : il. ; 24 cm. Quellen und Studien zur baltischen Geschichte ; Bd. 24 . ISBN 9783412222147.

Dr. hist. prof. Ilgvars Misāns par izdevumu

misans

Prof. Ilgvars Misāns. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

“LU profesora Ilgvars Misāna un Branderburgas zemes arhīva direktora Klausa Neitmana kopīgi izdotajā rakstu krājumā ir apkopti par rakstiem pārtapuši referāti, kas tika nolasīti 2007. gada novembrī Rīgā notikušajā konferencē “Leonīds Arbuzovs (Jaunākais) un viduslaiku Livonijas izpēte. Pagātne-tagadne-nākotne”. Konference bija veltīta ievērojamā vācbaltiešu vēsturnieka 125 gadu jubilejai, ar domu pievērst uzmanību vēsturnieka personībai un rosināt diskusiju par Livonijas viduslaiku vēstures izpētes perspektīvām.

Leonīds Arbuzovs (Jaunākais) no 1922. līdz 1936. gadam bija LU profesors ar ļoti lieliem nopelniem gan Livonijas viduslaiku un jauno laiku vēstures izpētes un avotu izdošanas, gan pedagoģijas jomā – viņš ir bijis viens no nozīmīgiem 20. gadsimta 20.-30. gadu vēsturnieku paaudzes skolotājiem Latvijā. Grāmatā pirmo reizi visaptveroši tiek izvērtēts Leonīda Arbuzova zinātniskais mantojums un viņa personība mainīgajā 20. gadsimta vēstures kontekstā. 1936. gadā Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma iespaidā Leonīds Arbuzovs vācbaltiešu izcelsmes dēļ no darba universitātē tika atbrīvots, un grāmatu var uzskatīt par pirmo soli, lai šo netaisnību mēģinātu vērst par labu.

Grāmata sastāv no divām daļām. Pirmā daļā analizēts Leonīda Arbuzova zinātniskais mantojums un vēstures zinātnes attīstība viņa radošās dzīves laikā. Klauss Neitmans aplūko Leonīda Arbūzova kā zinātnieka devumu, viņa sasniegumus pētniecībā un darba metodes. Ilgvars Misāns izvērtē Leonīda Arbūzova kā Latvijas Universitātes mācībspēka ieguldījumu un skaidro iemeslus, kuru dēļ Arbūzova piedāvātais Livonijas vēstures traktējums izraisīja sarežģījumus attiecībās ar latviešu vēsturniekiem un neguva atbalstu latviešu sabiedrībā. Pārējos krājuma pirmās daļas rakstos aplūkoti Leonīda Arbūzova darbs vēstures avotu izdošanā (Matiass Tumzers), reformācijas pētniecībā Livonijā (Bernhards Jēnigs), viduslaiku Livonijas kultūras vēstures izpētē (Inna Jurjo), kā arī raksturoti Leonīda Arbūzova fondā Herdera institūtā Mārburgā atrodamie materiāli (Pēteris Versters).

Grāmatas otrajā daļā astoņi jaunākās paaudzes vēsturnieki no Vācijas (Raouls Cīlke, Henrike Bolte, Tomass Lange), Igaunijas (Tīna Kala, Juhans Krēms, Anti Selarts). Latvijas (Eva Eihmane) un Polijas (Pāvels Jeziorskis) iepazīstina ar savu pētījumu rezultātiem par tēmām, kas tā vai citādi ir saistītas  ar Arbūzova historiogrāfisko mantojumu. Šo rakstu kopums sniedz ieskatu Livonijas vēstures izpētē mūsdienās  un ļauj novērtēt tās potenciālu.

Krājumu noslēdz Ilgvara Misāna un Klausa Neitmana sastādītā un Sandras Rankas papildinātā Leonīda Arbūzova darbu bibliogrāfija.”

 

Ilgvars Misāns, Klaus Neitmann. Leonid Arbusow (1882 – 1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland.

Böhlau. Ilgvars Misāns, Klaus Neitmann. Leonid Arbusow (1882 – 1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland.

DeGruyter. Leonid Arbusow (1882-1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland.

 

Publikācijas bibliogrāfiskais apraksts

Misāns Ilgvars.  Einleitung / Ilgvars Misāns, Klaus Neitmann //  Leonid Arbusow (1882 – 1951) und die Erforschung des mittelalterlichen Livland / hrsg.: I. Misāns, K. Neitmann Quellen und Studien zur baltischen Geschichte / Bd.24 Köln, Weimar, Wien : Böhlau, 2014. S.7-13.