Intervija ar pētnieci, Dr.biol. Inesi Čakstiņu:
Kopā ar kolēģiem Bioanalītisko metožu laboratorijā, Kleistos, 2010.g. pavasaris. Foto no fotosesijas L’Oreal balvas saņemšanas ceremonijai 2010.g. pavasarī. Attēlā ir gandrīz visi publikācijas autori. No labās: Dr. Ilva Nakurte (kas I.Čakstiņai ļoti palīdzēja veicot ķīmiskās analīzes), asoc.prof. Tatjana Tračevska, Vadims Parfejevs, Uģis Bērs, Mārtiņš Borodušķis, Dr.Jānis Ancāns (laboratorijas vadītājs), Kārlis Rozenbergs. No kreisās lejā: Andris Abramenkovs, LU Bioloģijas fakultātes dekāns Nils Rostoks , asoc.prof. Una Riekstiņa, Agnese Kokina un Inese Čakstiņa. Autors: Māris Morkāns.
Foto no I. Čakstiņas personīgā arhīva, tapusi 2010. g. rudenī/ziemā. Laboratorijā nosakot paipalu olu tilpumu.
– Daudzi noteikti vēl nav lasījuši šo publikāciju, tāpēc nedaudz pastāstiet, par ko tā ir?
Publikācijā ir aprakstīta bioloģiskās modeļsistēmas izveide, ar kuras palīdzību iespējams pētīt dažādu vielu ietekmi uz molekulārajiem procesiem, kas notiek sirds attīstības sākotnējās stadijās. Pamatā tā ir sirdi veidojošo šūnu iegūšana no cāļu embrijiem to pašā attīstības sākumā, kad vēl nav izveidojies neviens orgāns.
– Kāpēc tapa šī publikācija?
Publikācijā ir apkopoti apmēram 1/3 daļa no maniem datiem, kas izmantoti manā promocijas darbā Dr.biol. grāda iegūšanai.
– Kāpēc tā ir svarīga biologiem?
Embrionālā attīstība ir labi regulēts process, ko ietekmē daudzi apstākļi. Tomēr ne vienmēr tā notiek, kā paredzēts (ko arī ietekmē dažādi procesi, gan iekšēji, gan ārēji). Organisma attīstību, protams, nevaram pētīt cilvēkos, tāpēc pētījumos izmanto dažādas modeļsistēmas – dzīvniekus (putnus, grauzējus, zivis u.c.). Tajos var pētīt dažādu faktoru ietekmi uz attīstības procesiem. Tomēr detalizētiem molekulāro mehānismu pētījumiem ērtāk izmantojamas šūnu kultūras, kurās pētnieks ir tas, kurš regulē dažādus ietekmējošos faktorus, tādējādi parādot, kas tad īsti ir tas, kam ir un kam nav efekts uz attīstības procesiem. Pēc tam to var pārbaudīt jau sistēmiski – organismos.
– Publikācijai ir vairāki autori. Kā Jums izveidojās sadarbība ar pārējiem publikācijas autoriem?
Ar profesori Maiju Zīli sadarbība veidojās 2002. gadā, kad aizbraucu uz ASV strādāt viņas laboratorijā. Tur arī iesākās mani pētījumi par A vitamīna ietekmi uz sirds attīstības molekulārajiem procesiem. Pārējie kolēģi bija no laboratorijas, kurā veicu pētījumus tieši šai publikācijai. Vēlreiz saku lielu paldies visiem kolēģiem, kas palīdzēja ar eksperimentiem, piemēram, bez Dr. Ilvas Nakurtes es nevarētu iegūt analītiskos datus par A vitamīna sastāvu vidēs. Savukārt profesors Indriķis Muižnieks bija mana promocijas darba vadītājs.
– Vai ir jau jaunas ieceres sadarboties ar šiem pašiem autoriem un veikt nākamo pētījumu par šo pašu tematiku?
Kāpēc gan ne? Tomēr mūsu ceļi ir pašķīrušies un esmu aizgājusi krūts vēža šūnu pētniecībā. Latvijā biju vienīgā, kas pētīja sirds attīstību saistībā ar A vitamīnu. Tā bija mana disertācijas tēma. Pēc doktora grāda aizstāvēšanas tēma netika turpināta.
Melnais tirgus nr. 16 – Eksperte Inese Čakstiņa
07/02/2012 Zinātnes kafejnīca – Inese Čakstina
Publikācijas bibliogrāfiskais apraksts
Primary culture of avian embryonic heart forming region cells to study the regulation of vertebrate early heart morphogenesis by vitamin A [elektroniskais resurss] / I. Cakstina, U. Riekstina, M. Boroduskis, I. Nakurte, J. Ancans, M.H. Zile, I. Muiznieks // BMC Developmental Biology [elektroniskais resurss]. 1471-213X Vol.14, N 1 (2014), DOI: 10.1186/1471-213X-14-10.