Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis / sastādītājs un zinātniskais redaktors R. Bičevskis. Rīga : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2014 400, [1] lpp. : il. ; 22 cm. ISBN 9789934506192.
“Grāmata “Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis” tika iecerēta pirms vairākiem gadiem, kad VPP Letonika ietvaros 2008. gadā FSI plānoja zinātniskos projektus nākamajiem gadiem. Bija skaidrs, ka Latvijas kultūras identitāte nav domājama bez vācu un vācbaltiešu akcenta, taču vēl nebija skaidrs, kā šo akcentu adekvāti parādīt. Ka par vācu un vācbaltiešu klātbūtni Latvijas kultūrtelpā domājot nedrīkst aizmirst J. G. Hāmaņa un J. G. Herdera vārdus, nebija šaubu, taču katrs no šiem vārdiem veido veselu domu un ietekmju kontinentu, ko apceļot nebūtu viegls uzdevums. 2008. gada rudenī tomēr šo ceļojumu uzdrīkstējos sākt un sazinājos ar ilggadējo Internacionālo Hāmaņa kolokviju rīkotāju un “dvēseli” prof. Bernhardu Gajeku Rēgensburgas Universitātē. Drīz devos uz Rēgensburgu, un tur pavadītais laiks radīja priekšstatu par patiesajām grūtībām un to apmēriem, kas gaida ikvienu, kas ķeras pie Hāmaņa savdabīgajiem tekstiem un tajos ieslēptajām domām.
Pēc 2008. un 2009. gada vizītēm Rēgensburgas Universitātē un 2010. gadā Hallē pie Zāles notikušā 10. Internacionālā Hāmaņa kolokvija, kurā uzstājos ar referātu, pamati darbam pie grāmatas bija likti. Pazīstamajā piētisma pētniecības centrā Hallē rīkotajā kolokvijā iepazinos ar mūsdienu Hāmaņa pētniecības “ziedu” – jau ilgi viņu lasījušiem un pazīstamiem pētniekiem no Vācijas, Ungārijas, Luksemburgas. Viņu vidū atradu sarunbiedrus un autorus, kas neliegtu savu pienesumu mēģinājumā par Hāmani pastāstīt latviešu valodā. 2011. gada vasarā Latvijā viesojās Luksemburgas Univeristātes prof. Jozefs Konens – Austrumprūsijas kultūras un Hāmaņa pazinējs. Kopā ar viņu apmeklētās vietas Rīgā, Jelgavā, Zaļajā muižā, Ķieģeļmuižā, Rundālē ļāva palūkoties uz Hāmaņa dzīves gadiem, kurus viņš pavadījis sava laika Rīgā, Mītavā, Grīnhofā ar jaunu, radošu skatu. Šajā laikā nobrieda plāns ne tikai runāt un rakstīt par Hāmani latviski, bet arī pacensties ļaut runāt latviešu valodā arī pašam Ziemeļu magam. Izdevniecības “Ad Verbum” nodoms veidot jaunu tulkojumu sēriju te nāca kā saukts: Sērena Kirkegora tekstiem tika nolemts piebiedrot Hāmaņa tekstu bilingvālu izdevumu ar komentāriem. Šis darbs nebija viegls – tikai 2015. gada pavasarī tas, cerams, tiks pabeigts. Bez tam šķita svarīgi apjaust tieši to, kāpēc Hāmanis ir svarīgs Eiropas mēroga domātājs. Kā kultūrvēsturiska figūra, kas saistīta ar Latviju, viņš, protams, nav bijis aizmirsts latviešu valodā publicētajos literatūras vēstures, kultūrvēstures un ideju vēstures apcerējumos. Taču kāpēc viņš nav aizmirstams un ko tieši viņš paudis, par to latviski nācies lasīt maz.
Visi plāni un ieceres Hāmaņa sakarībā tādējādi tika apkopoti idejā par Hāmaņa pētniecības “korifeju” rakstu krājumu latviski, Hāmaņa tekstu bilingvālu izdevumu un – mēģinājumu ievadīt latviešu lasītāju Hāmaņa domu pasaulē. Šis grāmatu “triptihs” nu bija jāizveido. 2013. gada nogalē gatava publicēšanai bija ārzemju un latviešu autoru kolektīvā monogrāfija “Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis” (sast. un zin. red. R. Bičevskis), 2014. gada sākumā monogrāfija: R. Bičevskis, “Savs vārds. Johans Georgs Hāmanis. Ievads viņa domāšanā”, bet 2015. gadā plānots Hāmaņa darbu bilingvālais izdevums (Ad Verbum, tulkojums un komentāri R. Bičevskis). Līdz ar to būs realizējusies vairāku gadu garumā veidotā un slīpētā intuīcija, ka Hāmanis jāpadara pieejams latviski lasošajai publikai un jāveicina viņa mantojuma pētniecība Latvijā.”
Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis.
LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Pētījumi filozofijā.
punctum. Prezentēs divas grāmatas par noslēpumaino “Ziemeļu burvi” J.G. Hāmani.
Latvijas Universitāte. Prezentēs divas grāmatas par noslēpumaino “Ziemeļu burvi” J.G. Hāmani.
Recenzijas
punctum. Sava vārda meklējumos.
LU Bibliotēka. Filozofam Johanam Georgam Hāmanim veltīta izstāde.
Izdevuma atvēršanas svētki
Referātu lasījumi
Izdevumam veltīta izstāde
Latvijas Bibliotēku portāls. Četras interesantas izstādes Latvijas Universitātes Bibliotēkā.
Intervija ar Dr.phil. Raivi Bičevski:
– Kā radās doma, iecere par grāmatas rakstīšanu?
Sākotnēji iecere bija saistīta ar LU FSI pētnieciskajiem plāniem VPP LETONIKA ietvaros – pārdomājot, kādas personības varētu vislabāk pārstāvēt Latvijas kultūras identitātes vācu un vācbaltiešu aspektu. Pirms tam, protams, Hāmanis bija man zināms kā 18. gs. beigu vācu domātājs, Kanta sarunbiedrs, taču, tikai pievēršoties viņa mantojumam grāmatas veidošanas laikā, sapratu, cik dziļš un vēl neizprasts domātājs viņš ir.
– Vai Jums bija kādi interesanti notikumi grāmatas tapšanas laikā?
Interesantie notikumi grāmatas tapšanas laikā pirmām kārtām saistās ar pētniecisko darbu Rēgensburgā, kur sastapu atsaucīgus cilvēkus Regensburgas Univerisitātes Ģermānistikas institūtā un universitātes bibliotēkā, kas ir viena no lielākajām Vācijā. Prof. Gajeks dalījās iespaidos ne tikai par Hāmaņa pētniecību un tās tendencēm, bet arī par citiem intelektuāli svarīgiem un interesantiem notikumiem Rēgensburgas Universitātē – tā ir pāvesta Benedikta XVI (Jozefa Racingera) universitāte , kur viņš pirms kļūšanas par pāvestu ir strādājis, tāpat profesors atcerējās, kā redzējis un dzirdējis Minhenē 20. gs. ievērojamāko filozofu Martinu Heidegeru (par kuru, starp citu, rakstu grāmatu tagad). Interesanti bija risināt arī grāmatas vizuālo koncepciju – negribējās, lai tajā būtu vienkārši ilustrējoši attēli vai vēsturiski materiāli, bet gan lai attēli nestu kādu vēsti. Noformējumam pašam vajadzēja būt vēstij.
– Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai taptu šī grāmata?
Varētu teikt, ka darbs pie grāmatas aizsākās jau 2008. gada rudenī, taču darbs jau pie pašas grāmatas (kad bija skaidra koncepcija un aptuvenais saturs) sākās 2012. gadā – tādējādi pēdējā darba fāze bija apm. 1,2 gadi. Vispār pētniecībā laikam gan svarīgi ievērot posmus – sagatavošanās posmu / inkubācijas posmu / konkrētā darba-izstrādātās koncepcijas realizācijas posms. Šīs grāmatas (jeb grāmatu triptiha) posmi bija 1) 2008-2009, 2) 2010-2012, 3) 2012-2013.
– Kādas Jums ir sajūtas pēc grāmatas uzrakstīšanas?
Sajūtas ir divējādas: pēc pabeigta intensīvāka darba posma iestājas arī zināma rezignācija: šķiet, ka visu varēja vēl labāk utt., taču, no otras puses, ir gandarījums, ka vismaz kopumā šo grāmatu izlasot latviešu lasītājam rodas priekšstats par to, kas īsti Hāmanis bija un kāpēc viņš ir svarīgs, un šodien vēl aktualizējams Eiropas mēroga domātājs.
Foto no izdevuma atklāšanas svētkiem
