Publikācijas 2014
Latvijas Universitātes Bibliotēkas veidota izstāde par LU intelektuāliem sasniegumiem publikācijās

The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.

Effects of woodchip_Koksnes bioogles mikrogrāfija.

Koksnes bioogles mikrogrāfija

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece, Dr.biol. Olga Mutere par publikāciju:

Effects of woodchip_Olga_Mutere

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. biol. Olga Mutere

“Iepriekšējo gadsimtu un mūsdienu lauksaimniecībā plaši pielieto bioogli saturošās piedevas augsnei. Daudzi faktori ietekmē šādu piedevu efektu augsnes īpašību uzlabošanā. Bioogle veidojas biomasas termoķīmiskās dekompozīcijas procesā pirolīzes apstākļos (bezskābekļa vidē vai ar minimālo skābekļa koncentrāciju), kopā ar gāzveida (CO2, CH4, u.c.) un kondensējamo organisko vielu gaistošo frakciju. Biooglei ir raksturīga augsta stabilitāte un barības vielu adsorbcija, kas veicina augsnes auglības paaugstināšanu. Šīs īpašības var palīdzēt risināt problēmas saistītas ar klimata izmaiņām (CO2 sorbcija), kā arī ar augsnes degradāciju un ūdens piesārņošanu ar agroķimikālijām. Turklāt, ir konstatēta bioogles labvēlīga ietekme uz augsnes mikroorganismu aktivitāti, ūdens pieejamību un augsnes skābuma neitralizēšanu.

Jāuzsver, ka minētie procesi lielā mērā ir atkarīgi no augsnes tekstūras un sastāva, bioogles izejvielu īpašībām un tās izgatavošanas tehnoloģiskajiem parametriem (t.sk., pirolīzes temperatūra no 500°C līdz >850°C, ātrums), kā arī no bioogles koncentrācijas augsnē. Neskatoties uz lielu daudzumu zinātniskās literatūras par šo tēmu, tomēr aprakstīto rezultātu ekstrapolācija nebūs korekta bez papildus testēšanas konkrētajos apstākļos.

Ir zināmi gadījumi, kad bioogles ieviešana augsnē pasliktina tās kvalitāti. Tam par iemeslu varētu būt: i) augsnes sablīvēšana, ii) piesārņošana ar poliaromātiskiem ogļūdeņražiem, smagiem metāliem, dioksiniem, u.c.

Mūsu eksperimentos bija testēti dažāda veida bioogles paraugi (t.i., koksnes un kviešu salmu bioogle), ar mērķi pētīt to ietekmi uz augsnes fizikāli-ķīmiskajām īpašībām, augsnes mikroorganismu aktivitāti un organiskā piesārņojuma degradāciju. Ir pierādīts, ka herbicīda 4-hloro-2-metilfenoksietiķskābes (MCPA) degradācija ievērojami palielinās smilšainā augsnē, kviešu salmu izcelsmes 5% bioogles klātbūtnē. Pēc 100 dienu eksperimenta, šajā variantā bija konstatēta būtiska (p<0.01) fitotoksiskuma paaugstināšanās, salīdzinot ar salmu bioogles efektu mālsmilts augsnē, kā arī koksnes bioogles efektu mālsmilts un smilšainā augsnē.

Pētījumi turpinās, lai noskaidrotu konstatēto efektu mehānismus, gan agro- un biotehnoloģiju, gan riska novērtēšanas kontekstā.”

Effects of woodchip_Dīgtspējas tests augsnes fitotoksiskuma novērtēšanai

Dīgtspējas tests augsnes fitotoksiskuma novērtēšanai

Science Direct. The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.

PubMed.gov. The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.

ResearchGate. The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.

BioPortfolio. The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.

FindPlus. The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils.

 

Par autori

ResearchGate. Olga Muter

 

Publikācijas bibliogrāfiskais apraksts

The effects of woodchip- and straw-derived biochars on the persistence of the herbicide 4-chloro-2-methylphenoxyacetic acid (MCPA) in soils / O. Muter, A. Berzins, S. Strikauska, I. Pugajeva, V. Bartkevics, G. Dobele .. [et al.]. – References: p.99-100 // Ecotoxicology and Environmental Safety. – ISSN 0147-6513 – Vol.109 (2014), p.93-100, DOI: 10.1016/j.ecoenv.2014.08.012. – URL:http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0147651314003881.