Publikācijas 2014
Latvijas Universitātes Bibliotēkas veidota izstāde par LU intelektuāliem sasniegumiem publikācijās

Berga Tatjana. 1944- Piltenes depozīts : naudas apgrozība Kurzemē 13. gadsimtā.

Berga, Tatjana. 1944- Piltenes depozīts : naudas apgrozība Kurzemē 13. gadsimtā = The Piltene hoard : coinage circulation in Courland in the 13th century / Tatjana Berga ; rec.: Ilgvars Misāns, Armands Vijups ; [tulk. Valdis Bērziņš]. – Rīga : Zinātne, 2014. – 95 lpp. : il., karte, tab. – Bibliogrāfija: 90.-92. lpp. – Teksts latviešu un angļu valodā ; vāka noformējums tikai latviešu valodā.

Dr.hist. Tatjana Berga par izdevumu:

stienisi

Depozīta sudraba stienīši

“Katrs atrastais depozīts numismātiem ir notikums, jo tas sniedz svarīgas liecības  par Latvijas vēsturi. Tomēr ir atradumi, kas tikai papildina vai precizē jau zināmus datus par naudas saimniecību konkrētā periodā, bet ir arī tādi, kas atklāj pavisam ko jaunu Latvijas numismātikā. Piltenes depozīta atradums 2012. gadā izraisīja lietu interesi visos zinātniekos, kas nodarbojas ar Livonijas vēsturi. Depozīts vēl nebija pilnībā nopublicēts kā Latvijas vēstures avots, bet jau bija parādījušies ārzemju numismātu raksti ar tā novērtējumu un interpretāciju. Jau 2012. gadā par depozītu rakstīja  vācu numismāts Vestfālenes monētu speciālists Pēteris Ilišs, nedaudz vēlāk – igauņu numismāts Ivars Leimuss. Diemžēl abi pētnieki kā avotu izmantoja internetā ievietotus nepilnīgus datus. Protams, daudzus uztrauca depozīta liktenis, jo tas bija pārdots kādam kolekcionāram un turpmākie tā pētījumi ir ierobežoti. Pateicoties Piltenes depozītam tagad var secināt, ka 13. gs. Ziemeļkurzemē naudas apgrozībā pārsvarā bija Vestfālenes un Ziemeļreinas monētas, bet centrālajā Latvijā – Gotlandes monētas. Iegūti svarīgi dati par sudraba stienīšu pielietošanu un datējumu, ka arī atsvariņu ar krustveida iecirtumu datējumu. Piltenes depozīts pagaidām ir vienīgais Latvijā, kur kopā ar monētām bija atrasti atsvariņi. Tas deva iespēju precizēt atsvariņu ar krustveida iecirtumiem datējumu un aktualizēja jautājumu par to izmantošanu un pielāgošanu svaru sistēmai Latvijā 13. gadsimtā. Depozīts deva iespēju precizēt Kurzemes brakteātu kalšanas sākuma laiku. Depozīts noglabāts pēc 1251. gada, bet tā sastāvā jau bija Kurzemes bīskapijas brakteāti, tātad pirmie brakteāti bija izkalti jau 13. gs. 50. gados.  Piltenes depozīts palīdzēja noskaidrot 13 .gs. naudas apgrozības sastāvu Kurzemē, skaidrāk iezīmēja tirdzniecības ceļus.

  1. Ilisch P. Rheinische und Vestfalische Münzen in Funden des 12. und 13. Jahrhunderts aus dem Baltikum.//Monetary history of the Baltics in the Middle-Ages (12-16th C) Tallinn 2012. S. 45.-53.
  2. Leimus I. Monetary History of Medieval Courland: Some Speculations.(IvarsLeimuss. Viduslaiku Kurzemes naudas vēsture: daži pieņēmumi ).  / Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2013. Nr. 4 (89), 37–59.”

Latvijas Zinātņu akadēmija. Piltenes depozīts – atrasts un … pārdots.

Latvijas Zinātņu akadēmija. Grāmatas Valsts pētījumu programmā “Nacionālā identitāte”.

Ventas Balss. Izdots zinātnisks pētījums “Piltenes depozīts”.

LU Latvijas vēstures institūts. Tatjana Berga. Piltenes depozīta nozīme. 

 

Recenzijas

Latvijas avīze. Depozīts ar bēdīgu likteni.

Latvijas Zinātņu akadēmija. Piltenes depozīts – atrasts un … pārdots.

 

Intervija ar Dr.hist. Tatjanu Bergu:

– Kā radās doma, iecere par grāmatas “1944- Piltenes depozīts : naudas apgrozība Kurzemē 13. gadsimtā = The Piltene hoard : coinage circulation in Courland in the 13th century’”rakstīšanu?
Tas ir unikāls avots – bija un vairs nav. Tāpēc grāmatu noteikti vajadzēja uzrakstīt, lai būtu zināms un arī lai tālāk varētu strādāt citi. Pateicoties fotogrāfam Ilgvaram Gradovskim, kurš bija nofotografējis atrastās monētas, varēja notikt pētījums. Tas bija lieliski.

– Varbūt Jums bija kādi interesanti notikumi grāmatas tapšanas laikā?
Materiālu attēlus atradējs bija ievietojis internetā, lai noskaidrotu monētu vērtību. Pēc tam attēli tika nosūtīti Vestfālenes monētu speciālistam, līdz ar to izveidojās tāda situācija, ka vispirms rakstu par Piltenes depozītu publicēja vācieši, igauņi un tikai tad latvieši.

Par šo laika posmu nebija daudz materiālu. Un vācieši pat nevarēja iedomāties, ka tik daudz Vestfālenes monētu pie mums atrasts. Interesanti bija tas, ka pirmo reizi Latvijā depozīta sastāvā tika atrasti atsvariņi ar krustveida  iecirtumu un tos varēja pētīt.

– Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai taptu šī grāmata?
Apmēram gadu ar nelieliem pārtraukumiem, bet ar milzīgu aizrautību. Darbs pie depozīta bija kā dāvana, ļoti, ļoti interesants.

– Kādas Jums ir sajūtas pēc grāmatas uzrakstīšanas?
Pēc grāmatas publicēšanas gaidīju no speciālistiem atsauksmes. Vācijas speciālistu atsauksme – perfekti. Tas ir liels pagodinājums. Arī no citām valstīm saņēmu patiešām daudz labu atsauksmju. Arī par grāmatas noformējumu ļoti pozitīvs vērtējums.